Izvēlējos blogā veco gadu pabeigt pavisam viegli, tādēļ arī jauno iesākšu to pavisam viegli. Nebūs ne raksta par to, kā iet ar bērniem, ne par to, kā iet man kā mammai. Labāk, lai iet viens jauks projekts (do it yourself), ko kopā ar Grētu esam radījušas. 

Es esmu no tiem cilvēkiem, kuri diezgan bieži un daudz taisa dažādus mazākus un lielākus DIY projektiņus, bet tā kā ne visai skaisti fotogrāfēju un tā kā zinu, ka ir cilvēki, kas ir krietni vien talantīgāki radošumā kā es, tad daudz nekad par to nerunāju. Bet, nu, šoreiz lai iet. Publicēšu ideju.

Pašā gada sākumā, kad Grēta vel atpūtās no bērnu dārza, mums tapa viens feins projektiņš. Florence nepiedalijās, jo kopā ar vecāko meitu pie tā strādājām brīžos, kad māsa guļ. Svarīgi Grētai un arī man. 

Meitenēm šobrīd vecums, kad visu vajag dalīt. Reizēm tas notiek vieglāk, dabiskāk, mīļāk un cēlāk. Citās reizes tas notiek skaļāk, dramatiskāk un teatrālāk (Šekspīra lugas atpaliek!). Tādēļ, viens svarīgs punkts ir robežas un otrs svarīgs punkts - identitāte. Tas gan ne vienmēr palīdz, ņemot vērā, ka Florence lasīt nemāk un viņai reizēm dziļi pie kājas, ka uz somas vai kā cita rakstīts "Florence", jo tajā brīdī vajag to, kur vārds ir "Grēta". Arī Grēta reizēm izvēlas ignorēt pašas ieviestos noteikumus. Tādēļ, laikā, kad top meiteņu kopīgā istaba, Grēta prasīja, kā varēs zināt, ka tā būs viņu istaba? (tagad uz abu meiteņu istabu durvīm ir vārdiņi uzrakstīti). Vārds pa vārdam, izlēmām, ka taisīsim vārdu zīmes, ko pielikt uz jaunās, kopīgās istabas durvīm. 

Man jau sen padomā bija šāda veida projektiņš, tad nu bija iespēja to realizēt. Ideja nāca no manis, ko pareizi piedāvājot, Grēta apstiprināja. Tā tapa uz durvīm pieliekamas (var jebkur citur karināt) izšūtas gleziņas ar meiteņu vaŗdiem. Nekāds jau kosmoss, protams. Vienkārši. Man skolas laikā izšūšana bija mīļākais hobijs. Tikai tad par to nevarēja skaļi runāt, jo tas bija pilnīgi nestilīgi. 

Grētas lielākais ieguldījums bija uz izvēlētā auduma uzrakstīt gan savu, gan māsas vārdu, lai es to varētu izšūt. Man, šujot, lielākais uzdevums bija patiešām saglabāt Grētas rakstītā stilu, nemēģinot burtus izlabot, iztaisnot, nolīdzināt vai vienādojot. Kaut gan, jāsaka, ka Grēta uzrakstīja perfekti. Manās acīs - perfketi.

Klāt šīm gleziņām tapa vēl viena ar zvaigznītēm un sirsniņām, kā arī Grētas pašas izšūts darbiņš. Pats pirmais, profesionālu DIY cilvēku acīs neveikls un nesaprotams, visdrīzāk. Manās acīs - atkal ideāls. Šim darbiņam koka rāmītis vel stāv rindā uz krāsošanu, jo jaunkundzei jāizdomā kādā krāsā īsti grib to krāsot. 

Tas arī ir šī kopīgā darbiņa lielākais ieguldījums - Grēta iemācijās strādāt ar adatu un arī mazliet izšūt. Vēl ir ko mācīties, protams, bet sākums ļoti labs. Nenobijās ne no asās adatas (devu īsto adatu), ne no pāris reizes sadurta pirksta, kā arī saprata kā jātur adata un diegs, lai tas nevelkas ārā. 

Lai šo paveiktu, nepieciešamas dažas lietas un pāris stundas (kaut sadalītas uz vairākām nedēļā):

- koka izšūšanas riņķi dažādos izmēros. Tos var iegādāties lielākajos audumu veikalos (Abakham, piemēram), kā arī Hobby Set un tāda tipa bodēs. Var izvēlēties arī metāla, bet man labāk patīk koka. 

- audums: Es izmantoju pāri palikušos linu audumus. Ērti izšūšanai un skaisti izskatās. Der arī speciālais izšūšanas audums. 

- mulinē diegi un piemērota adata: Ar tiem vislabāk izšūt. Var iegādāties turpat, kur riņķus. Krāsas ļāvu izvēlēties Grētai, veikalā vienkārši norādot, no kurām izvēle būtu visforšākāk (man tomēr gribējās, lai krāsas saskan). 

- zīmulis vai flomasters: es šūšanā izmantoju izmagājamos, speciālo auduma flomasteru (ziepes un krītiņa vietā). Ar to arī Grēta rakstīja vārdus. Ar laiku tas izdziest. Bet var izmantot arī parasto zīmuli, pildspalvu vai flomasteru, jo tieši uz zīmētajām līnijām šūsi. Tās neredzēs. Tik jāpiedomā pie diega krāsas, lai cauri nespīd, kā arī lai audums nesabojājas. Speciālos flmasterus var iegādāties šūšanas piederumu veikalos. 

- akrila krāsiņas un ota: Tas gadījumā, ja vēlies riņķi pārkrāsot. Es izvēlējos tos nokrāsot baltus. Tas ir pāris minūšu darbiņš, krāsa žūst ātri un to var darīt bērni. Plus, es izvēlējos slinko variantu - nokrāsoju augšējo riņķi, ko redz. Akrila krāsas var nopirkt kancelejas preču veikalos, mākslas piederumu veikalos, un nu jau arī Tiger veikalā ir. 

- līmes pistole: Šis nav obligāti, bet lai audumiņu, pabeigtam darbam, nostiprinātu, to vislabak aizmugurē pie riņķa pielīmēt (apgriez audumu tā, lai maliņas ir mazas, bet tomer ir iespēja pielīmēt). Ja izvēlies audumu neatsāt uz riņķa (tas gan tieši man tomēr liekas ir šādu darbiņu šarms), tad liec rāmīti un nekas nav jalīmē. 

Es centos skaitsi sabildēt gala iznākumu un ceru, ka sanāca. Ja nepatīk izšūt, tad skaistas gleziņas var veidot šādos rāmīšos jeb izšūšanas riņķos vienkārši iestiprinot skaistus auduma gabaliņus. Tas pats par sevi jau kļūs kā glezniņa. Bet ja gribās vārdiņu, bet nepatīk izšūt, tad palūdz, lai mazais uzraksta, es izšūšu. 

Šāda maza bildīte var būt arī jauka dāvaniņa, kad jādodas ciemos pie mazāka vai lielāka bērniņa. 

Tik mazs projektiņš, bet tik daudz prieka bērniem. Šoreiz vairāk Grētai, bet Florence izaugs un arī priecāsies.