Tallina ir pārsteidzoša un nepārtrauktā attīstībā. Tā ir tāda pilnīgi reāla sajūta katru reizi, kad nokļūstu turp. 
Es nebaidos to teikt, un esmu jau arī pāris reizes teikusi. Daudzus gadus mums, latviešiem, bija tā sajutā, ka nez kādēļ esam mazliet "krutāki" (šis nav politkorekts vārds, es zinu, atvainojos) kā abas pārējas Baltijas valstu galvaspilsētas: Tallina un Viļņa. Taču nu jau kādu laiku saprotams, ka visstraujākais cilvēkiem draudzīgas pilsētas lēciens ir bijis tieši Viļņā un Tallinā.

Cilvēkiem ir nepatīkami to dzirdēt un to var just. Bet, tur neko nevaru darīt, tā tas vienkārši izskatās un, laikam arī ir. Katru reizi aizbraucot uz Tallinu, tu saproti, ka viņiem ir vēl viens pilsētas rajons, kas ir atjaunots, un kas nav mazsvarīgi, skaisti, inovatīvi un interesanti atjaunots. Nevis uzblieztas vienkārši 5 vienādas mājas. Ir padomāts arī par to, kas, kas jaunajā rajonā būs. Gan radošas darbnīcas, gan uzņēmumi, gan izklaides un izglītošanās iespējas. Tallinas dažos muzejos vienas nedēļas nogalē tevi nepamet sajūta, ka esi nokļuvis kādā no bagātākajām Eiropas valstīm, jo nu...nevar neredzēt, cik daudz darba, un arī finanses, ir ieguldītas to attīstībā. 

Kas patīk man, ir tas, ka Tallinas jaunajos kvartālos tiek "ielaisti" dzīvotspējīgi zīmoli un uzņēmumi. Nevis uzbūvē rajonu un kā nomnieku paņem vienu dārgu brendu veikalu, kur reālajam pilsētas cilveķam simtu gadu nav ko darīt. Man patīk, ka var redzēt, ka ir domāts par to, ka uzņēmumiem savā starpā ir un būs jāsadarbojas, nevis, ka katram pašam pa sevi būs jācīnās. Ļoti vienkāršs un parasts, pat banāls, piemērs šim: jaunajā kvartālā ir izveidoti vairāki, totāli atšķirīgi restorāni, taču, visiem kopā tiem ēkā ir izveidots vienas viesiem pieejamās sanitārās telpas. Tas vien pierāda, ka ir savā starpā šeit ir jāsadarbojas, lai kas tāds notiktu.

Pilsētas centram tuvājā dizaina kvartālā (Rotermann Quarter), blakus Tallinas vietējo ražojumu veikaliem blakus ir ne tikai daudz un dažādas mazas bulku un kūku ceptuves, vīna bāri un kafejnīcas, bet arī, piemēram, sporta zāles, stilīgi ikdienas preču veikali (kas pievielina cilvēku plūsmu), protams, kopstrādes biroji un arī visiem labi zināmu zīmolu veikali (jā, domāti, lielam pātērētāju skaitam), bet tas ir tas, kas nodrošina to cilvēku plūsmu. Un tikai tad, kad tur ir plūsma, var gribēt, lai jaunie uzņēmumi tiktu pamanīti. 

Kad šo stāstu, tad reizēm man saka, ka, piemēram, Jaunajā Teikā viss tas ir. Bet nav, jo JT ir daudz vienādas ne visai skaistas mājas, kurās vienkārši nav ko darīt.  Nu, piemēram, tūristam vai vienkārši cilvēkam, kuram ir brīva darba diena. Nu, ja tev tur nav dzīvoklis un/vai birojs. Tur ir tauta, kad ir kārtējais street food festivāls, bet tas arī viss. Vai Vef kvartāls tāds būs...bija jau jābūt. Bet ne tuvu nav un izskatās, ka ilgstoši nebūs. Spīķeri varētu būt amazing rajons....bet nu..nomnieki tur ir baisi. Politiskais birojs, nesaprotams sveču veikals (vel ir?) un vienīgais labais tur ir koncertzāle un muzejs. Bet, man kā mammai parastai, gaidot bērnus no koncerta, tur nav pilnīgi neko ko darīt. Pat kafiju nav, kur iedzert. Centrāltirgus gastropaviljons bija perfekta doma....bet ja visus  tur esošos restorānus atdot vienam īpašniekam, tad tas viss pārvēršas farsā, jo nav ne grama veselīgas konkurences dēļ kā censties (par to jau rakstīju IG kādu laiku atpakaļ). 

Es zinu, ka mēs kā cilvēki no malas, neredzam un nezinam, kā tas viss tur Tallinā notiek. Gan jau birokrātija un reizēm kašķi mēdz sist augstu vilni. Mēs neredzām kā viņiem reāli tur būvējas viens kvartāls pēc otra, kā tiek attīstīti jaunie muzeju projekti...bet tas man laikam arī nav vairs tik svarīgi, jo es redzu rezultātu. Un kā iebraucējam, tas ir tas, kas svarīgi. Vīrs biežāk (reizi pāris mēnešos), bet arī es katru reizi aizbraucot uz Tallinu, redzu, kas ir mainījies, kas vēl mainīsies un, galvenais, ka viss jau esošais nav palicis sliktāks (runājot par restorāniem, par muzejiem, veikaliem).

Viss, ko redzu šajā pilsētā (Rīgā), ir ne tikai nepārtraukti kašķi vadības līmenī, bet arī totāla apstāšanās, nevirzīšanās uz priekšu lielos projektos un idejās. Tīrī bērnišķīgi, aizdodoties pie kaimiņiem, mani pārņem visparasākā greizsirdība. Ka viņi var, ka viņiem sanāk un ka lietas notiek. Un tā stulbā sajūta, ka, kad man ārzemnieks prasa, ko foršu padarīt, kur forši paēst Rīgā, nedēļas nogalē, man galvā ir garāks saraksts ar iespējām un idejām pie kaimiņiem kā pie mums. Stulbi, ne! Bet reāli forši, ka ir tādi kaimiņi, pie kuriem aizbraukt saslmelties kvalitāti, idejas un attīstību. 

Un, bāc, tās cenas! Nu, ja tur nav valsts līmeņa domāšana par to, lai restorānos esošās cenas būtu normālas un pat labas (salīdzinot ar Rīgu), tad es nezinu, kā viņi to nodrošina. Atšķirības ir baigā un ēdiens ir labs. Ir nevis viens, divi vai trīs feini restorāni, bet daudz. Tā, ka īsajā nedēļas nogalē, jāapsēžas un jāizdomā vai drīzāk jāizlozē, uz kuriem iesi šoreiz. 

Man blogā ir jau raksts par to, ko redzēt un darīt Tallinā, gan ar, gan bez bērniem. Viss tas, ko esmu minējusi, vēl ir un viss notiek! Ir tikai papildinājujmi. Ir arī IG "hailaitos" saglabātas dažādas adreses, kas laika gaitā nākušas klāt. Un es zinu, ka neesmu atklājusi visu. Un es arī nemāku tik skaisti nobildēt to, ko redz acis. Tādēļ, piemēram, labāk ielieku linku uz muzeja mājas lapu, nekā dodu nepareizu priekšstatu. Bet, nu, tāpat, šīs ir jaunākās adreses, ko atklājām:

Telliskivi kvartālu jau esmu izslavējusi ne vienu vien reizi. Bet, tur ir jaunumi. Principā, ir tā, ka tajā kvartālā jāiet iekšā visās durvīs, kuras vaļā, jo noteikti iekšpusē būs kas jauns, radošs un skaists. Taču, pēdējā brauciena laikā mani visvairāk pārsteidza un arī konforntēja fotogrāfijas muzejs - Fotografiska Tallin. Iespaidīgi būtu maigi teikts. Es neesmu fotogrāfs un zinu, ka ļoti maz no tās jomas saprotu. Es sapratu, ka tas ko redzu, ir iespaidīgi un skaisti. Taču, būšu atklāta un teikšu, ka nespēju skatīties uz visām bildēm. Tās skarbās bildes, kur parādās bērni...es nevaru. Gļēvi, jo tur jau tikai realitāte un patiesība parādīta, bet nevaru. Šajā muzejā (tāpat kā visos) ir arī stilīga kafejnīca un arī restorāns. Ēst mēs tur nebijām, bet izskatijās labi. Dzirdētas arī ļoti labas atsaukmes. Plus, braucot mājās, pamanīju ziņu, ka Telliskivi rajonā ir atvērta jauna viesnīca, būvēta vai veidota no konteineriem. Pēc bildēm likās iespaidīgi. Vērts pameklēt sīkāk. 

Rotermann kvartāls ir tā vieta, kur parasti izvēlamies palikt. Dēl tajā esošās lielās viesnīcas, kurā ir baseins (tas dēļ bērniem). Un tur vienmēr ir jauki. Līdzīgi kā Telliskivi rajonā, tur var doties iekšā visās durvīs, kuras vaļā, jo iekšā būs kas foršs. Protams, visu influenceru ieteiktā maiznīca, kafejnīca - Rost - arī. Aizgājam mēs arī, bildi uztaisijām. Kafiju padzērām. Ne mani, ne vīru ar bulciņām neuzpirksi. Neēdam, jo totāli nav mūsu ēdiens. Toties, kafija garšīga un sāļie Pastel de Nata arī uzteicami, ļoti garšīgi. Vairāk par atmosfēru mani aizrāva skats uz pašu bulciņu cepšanu, mīklas mīcīšanu. To es varu skatīties stundām, ļoti patīk. Un tas tur notiek visu priekšā, mierīgi un omulīgi.

No šī kvartāla gājiena attālumā ir ostas rajons, kur pienāk lieli kuģi no Zviedrijas un Somijas. Arī to izstaigāt ir interesanti. Pagaidām tur notiek milzu būvdarbi un daļa jau ir pabeigta. Gan dzīvojamās, gan biroju ēkas un tās nav saštancētas vienādas kastītes, bet katra savādāka un ar raksturu. Rajons pilnā attīstībā, kur, ticu, viss vai daļa jau būs, kad aizbrauksim nākamreiz. Bet, aizejiet, ir vērts pastaigāt. 

Turpat gājiena (mazliet ilgāka) attālumā ir arī manis jau aprakstītais jūras muzejs - Seaplane Harbour. Ar vai bez bērniem - vajag aiziet, iespaidīgi un skaisti. Patiešām, nezinu, kam jānotiek, lai tur kaut kas nepatiktu. 

Un tad uzpriekšu vēl mazliet, gandrīz turpat, pavisam tuvu ir radies jauns kvartāls, kurā ir nevien skaistas dzīvojamās mājas, bet vēl viens jauns un iespaidīgs muzejs, kā aŗi bariņš labu restorānu.

Zinātnes un izgudrojumu muzejs - Proto Invention Factory viennozīmīgi ir labākais pēdējā laika atklājums. Bez īpašiem komentāriem gribu tikai teikt, ka superīgs un iespaidīgs. Ieejas maksa pieaugušajam 12,00 eur (ģimenes biļete 2 bērni, 2 pieaugušie ir 28,00 Eur), un tur var, nepārspīlējot, pavadīt visu dienu izmēģinot visas piedāvātās aktivitātes. Virtuālā realitāte, pagātne un nākotne - viss kopā. Man liekas, ka pieaugušie tur brīžiem izklaidējas vēl vairāk kā bērni. Viss tas, par ko mēs bērnībā tikai tālos sapņos un pasaku grāmātas redzējām - te ir realizēts. Protams, arī šeit ir stilīga kafejnīca, kur uzēst. Iespēja svinēt ballītes, jo nu, kur bez tā. Es būtu tik laimīga, ja mums Rīgā būtu kas līdzīgs, jo nemitīgā bumbu baseinu vietu klāsta papildināšana totāli nepalīdz bērniem apgūt ko jaunu arī svētkos. Palika sajūta, ka pēc šī muzeja ne viens vien bērns izvēlēsies savu dzīvi ar zinātni saistīt. Šo noteikti iesaku apmeklēt. 

Turpat blakus muzejam ir liela ēka, kurā mājo 2 ļoti labi restorāni un viens labs kokteiļu bārs. Mēs izvēlējāmies šoriez aizdoties uz Lore Bistro, kura īpašnieks ir tas pats, kuram pieder Leib restorāns (vēl arvien mūsu pats pats mīļākais Tallinas restorāns, atgriežamies tur katru reizi, iesaku!) un arī Lore Bistro nelika vilties ne sekundi. Interjers, ēdiens un atmosfēra - vienīga bauda! Mazliet no Francijas, mazliet no Itālijas, mazliet no Igaunijas, drusku no skandināviem - viss labākais apkopots un pasniegts uz šķīvja. Un, cenas - patīkamas. Lore bistro ir draudzīgs cilvēkiem, visiem. Draudzīgs ģimenēm, lielām un mazām. 

Blakus šim restorānam ir arī āziešu restorāns Kampai, kurš mums ir plānā nākamajai reizei. Tāpat kā kokteļi bārā Kaif, turpat blakus. Uzticamu cilvēku atsaukmes (vietējo) liecina, ka noteikti jādodas. Ja esi tur ātrāk, padod ziņu, kā ir! Un arī fakts - darbinieki no viena restorāna ar priecīgu prātu un atvērtu domāšanu mierīgi iesaka citus Tallinas restorānus, kurus vērts izmēģināt un pasaka godīgi tos, kur viņi paši dotos. Tā tāda laba lieta.

Šoreiz Tallinā bijām mazāk kā 24h un, liekas, ka paspējām apgūt tikai mazu daļu no pēdējajiem jaunumiem. Ir vēl, jo nebijām, piemēram, uz alus darītavu Pohjala, kur šobrīd ir arī restorāns, kā arī neiztaigājām visas jaunākas Telliskivi ēstuvītes un veikaliņus. Vienvārdsakot, ar vienu dienu ir par maz, lai apgūtu visu. Vēl jau viņu atjaunotais tirgus - Balti Jaama Turg (turpat blakus Telliskivi!). Tas arī noteikti ir apmeklēšanas vērts. 

Vienvārdsakot, īsi mēģināju uzrakstīt par to, par ko vēl blogā nebija nekas minēts. 

Es zinu, ka no malas izklausos drusku traka šādi slavinot Tallinas pilsētu, bet parunājiet ar citiem, kuri tur bijuši pēdējā laikā. Visdrīzāk, dzirdēsiet to pašu. Ja ir vēlme ceļot, bet negribas nekur tālu, tad sēdies autobusā vai mašīnā un dodies uz Tallinu. Dabūsi "Eiropas" garšu un smaržu.

Toties mums ir kur tiekties, ir kur augt!

P.s. Šis raksts un VISI mani braucieni uz Tallinu (kā arī citurieni) ir tikai un vienīgi mana, mūsu ģimenes, iniciatīva. Nekas no tā nav ne sponsorēts, ne sadarbības partneru atbalstīts. TAČU, gribi negribi, ironiski vai nē, arī šeit var uzteikt Visit Estonia (visbiežāk pieminētais sadarbības partneris influenceru braucienos) par to, ka ļauj redzēt Tallinu un tās spēku tiem, kuri tur vel nav bijuši. Lai mums ir ar ko salīdzināt.