Slēpošanas brīvdienas kopā ar ģimeni viennozīmīgi ir vieni no vis - visjaukākajiem ceļojumiem, kas mums ir. Kopā ar daļu no "lieloās" ģimenes (8 personas), tātad - normāls menedžments pirms tam!

Mēs neviens ģimenē neesam lieli ziemas fani, bet tas noteikti neattiecas uz slēpošanu kalnos. Lai apvienotu vēl patīkamāko sauli un siltumu ar kalniem un sniegu, pēdējos gados slēpošanu no ziemas brīvdienām gadu mijā esam pārcēluši uz slēpošanu pavasarī. 

Šajā rakstā apkopošu visu to, kas mūsu ģimenei palīdz sagatavoties ceļojumam. Jo - nu jo labāk sagatavosies, jo foršāk būs. Jā, zinu, izklausās garlaicīgi. Bet šos ceļojumus gan es neatstāju pilnīgas improvizācijas varā. Kapēc? Tādēļ, ka 1) man vispār patīk organizēt un visu sagatavots (vispār visu pa dzīvi tā darīt) un 2)sen esmu sapratusi, ka tas atmaksājas, gan pārnestā, gan tiešā nozīmē. Un arī - būsim reāli, slēpošanas brīvdienas (it īpaši visai ģimenei kopā) nav finansiāli nenozīmīgs pasākums, tādēļ, ja ir iespēja iekļauties budžetā, tad tas ir jādara. 

Tas patiesībā arī varētu būt viens no tips&tricks pirmajiem padomiem. Dodaties slēpot pavasarī! Kaut ziemā, un gadu mijā it īpaši, slēpošana lielajos kalnos ir ļoti forša un skaista, pavasaris ir tik gaišs, saulains gan kalnos, gan "lejā", D vitamīna uzņemšana ir tādā apjomā, ka grūti to visu iemanīt atpakaļ pret ziemu! PLUS, pēdējos gados finansiālā ziņā, izmaksas brīvdienām kalnos uz gadu miju ir kāpušas nesamērīgos apmēros (man tā liekas), pavasara sezonā tas vienmēr ir mazākas. UN, ja vēl ir iespēja neslēpot oficiālajās "skolēnu brīvdienās", tad pavasam labi. Ārpus visiem šiem "karstajiem" datumiem, cenu piedāvājumi gandrīz viemēr ir izdevīgāki. Gan lidojumiem, gan viesnīcām. Kā arī - "skīpasiem" jeb kalnu pacēlāju biļetēm. 

Pieskārojos jau nākamajam punktam. Kaut pēdējā laikā ceļojumiem, it īpaši tiem ar bērniem, lielākoties izvēlamies dzīvokļu vai mājiņu īres variantus, slēpošanas brīvdienām vienmēr izvēlamies viesnīcu. Un ļoti vēlams, nē, pat, obligāti, ar baseinu. Un vēl tādu, kur cenā iekļautas brokasts/vakariņas (half board). Man vispār kopš bērnības šausmīgi patīk viesnīcas un dzīvot viesnīcā (tādēļ arī mācijos viesnīcu vadību vēlāk) un redzu, ka manām meitām arī ir šī lielā mīlestiba. Bet ne par šo šoreiz stāsts. Bet par to, kapēc mēs izvēlamies viesnīcu?

Lai atslogotu sevi no tādām ikdienišķām lietām kā ēst gatavošanu no rīta un vakarā. Protams, tam visam sava cena, bet, jā, mēs izvēlamies šo variantu, lai atpūta būtu visiem. Gan mammai, gan tētim, gan jebkuram, kuram nu būtu jāgatavo. Tas viens. Otrs - lai atslogotu sevi no tādās lietas, kā domāšanas par iepirkšanos un ko gatavot, braukšanu/iešanu iepirkties. Man patīk gatavot, daru to mājās ikdienā, daru to darbam, daru to, kad ir ciemiņi, aicinu ciemos, lai varētu gatavot, bet slēpošanas brīvdienās mani pie plīts nedabūs neviens. Reizēm atpūta nepieciešama arī no gatavošanas, pat ja tā nav grūta un sarežģīta. Tas ir tik perfekti, ka vienīgas par ko domāt no rīta ir noiet lejā uz brokastu telpu un vakarā visiem kopā savākties bārā pie aperatīva glāzes un smiekliem pirms vakariņām. 

Viesnīca ar baseinu tādēļ, ka vienkārši tā ir riktīgi forši. Pēc slodzes uz kalna, atpūta ūdenī ir vienīgas, kas nepieiešams. Gandrīz vienīgais. Bērniem patīk, pieaugušajiem patīk un laiks paiet nemanot. Nav vispār jādomā kā izklaidēt bērnus! "Noņem" no kalna, "ieliec" ūdenī un vakarā tādu pārgurušu pusmaizimigušu pie galda pabaro (jo pašam ne vienmēr spēks karotes noturēšanai palicis) un ieliec gultā! Nākamajās dienās atkārto to pašu. Ideāli. Labi, pa vidu protams sanāk arī laiks spēlēm, grāmatām un pat multenei lielajā viesnīcas gultā, bet tas viss iederas pie brīvdienām.

Attiecībā uz pašu slēpošanas vietu - kopš ir mazie, esam izvēlējušies mazliet garlaicīgāko (pēc skata no malas, bet ne mūsu sajūtās) variantu - braucam tur, kur visu zinam (mēs dodamies uz Dolomītu kalniem). Pat ja sanāk atkārtoties vairākus gadus pēc kārtas. Kādēļ? Tādēļ, ka zinam, ka tur ir labi, zinam, kas un kā tur būs, kur būs par bērniem padomāts, kur mazāk, kur būs slēpošanas skoliņas, bērnu pieskatīšanas istabas, spēļu laukumiņi, šūpoles, piemērota ēšana uz kalna un arī "lejā" no kalna, kur paralēli slēpošanas inventāram būs pieejama ratu un arī ragavu noma utt utjp. Jo uz visiem šiem jautājumiem zinot atbildes, došanās ceļā ir daudz mierīgāka un plāns skaidrāks. Zinu, ka izklausos pēc garlaicīgas omes, bet ja visu uzsvaru vēlies likt tieši uz slēpošanas un kalnu izbaudīšanu, tad es izvēlos drošāko variantu, kad par sadzīviskām lietām jādomā papidus ir pavisam maz. 

Bet, ja dodaties pirmo reizi, tad iesaku nebaidīties un arī nežēlot veltīt laiku izpētei, kā arī izjautāšanai. Sataisi sarakstu ar visām tām lietām, kuras jūsu ģimenei būtu svarīgas slēpošanas brīvdienās (mums, piemēram, izmaksas, viesnīca & baseins, pašas trases (vairāk zilās/ sarkanās, arī bērnu, un mazāk melnās trakās, arī nobraucieni ragaviņām, trases distanču slēpēm un staigājamās trases) bērniem slēpošanas skoliņas uz kalna, izklaides iespējas uz kalna (laukumiņš, sūpoles, spēļu istabas), inventāra noma, ēšana, pilsētiņa ap trasēm utt.) un sāc pētīt. Katram sevi cienošam slēpošanas kūrortam ir mājas lapa, kur ir visa nepieciešamā informācija. Tāpat, piemēram, ir webkameras visiem kalniem, lieliski var papēti, ja zini konkrēti ko meklē. Bet vislabāk ir nebaidīties jautātiem tiem, kuri ir bijuši un kuriem ir pieredze uz kalna. 

Runājot par trasēm - vsiforšākās trases bērniem, kuri tikko iemācijušies slēpot, kā arī slēpšanai "vilcieniņā" visai ģimenei kopā, ir tās, kur gari nobraucieni km ziņā, nevis īsās un stāvās. To, kādas ir trases, arī var izpētīt slēpošanas vietu mājas lapās. Visās ir trašu plāns, garums, “krāsa” un norādīts arī kopējais trašu apjomus, to, kā tās krustojas, savienojas utt.utjp. Mēs ģimenē esam gana labi slēpotāji, bet ne visi ir trakotāji uz kalna. Tādēļ šajos gados, kamēr bērni mazi, kamēr braucam visi kopā, prioritāte ir foršas trases, kur var slēpot mierīgi, katrs savā tempā.

Grētai šis gads bija pirmais tāds, kur tiešām visu dienu uz slēpēm kopā ar pieaugušajiem, tādēļ šogad bieži piemērojāmies viņas ritmam. Bet tā kā trases ir lielas, plašas, garas. ik pa laikam mierīgi katrs iztrakojas pa savam. Florence tikmēr daudz dzīvojās pa bērnu trasītēm kafejnīcu tuvumā.

Negribot izlikties par lielo ekspertu, bet tomēr ar pieredzi slēpošanai kopā ar sīčiem, varu uzskaitīt tās lietas, par kurām parūpējos un laikus piedomāju, saplānoju pirms došanās uz kalniem, kā arī to, kāds aptuveni izskatās mūsu ikdiena lielajos kalnos, nu tā, lai vecāki laimīgi un bērni nav “uzkārušies” no slodzes.

* * *

Pirms slēpošanas:

Brīdī, kad zini uz kurieni dosies un zini arī laika periodu kad (ziema vai pavasaris), ir vieglāk laikus sagatavoties. Kalni laikam ir tas ceļojums, kur es viennozīmīgi piekrītu, ka visu nosaka nevis laikapstākļi, bet gan apģērbs, kas mugurā. Un tas, patiesībā, arī ir punkts, par kuru piedomāju visnopietnāk, pirms braukšanas uz kalniem. Zinu, ka par sevi pieaugušie parūpēsies paši, arī bez maniem komentāriem, es vairāk par bērniem varu ko ieteikt no savas pieredzes.

Apģērbi: Kā jau minēju, par šo punktu īpaši piedomāju, jo nekas nav nepatīkamāks, ja uz kalna salst kājas, rokas vai deguns. Ja iekšpusē esi sasvīdis, bet vispār ir auksti un visu laiku jādrebinās. Vienvārdsakot, jāizvelas kvalitatīvas lietas, kas kalpos ilgi. Tā ir mana pieredze. Tik kvalitatības, lai jaunākie bērni var vel novalkāt vecāko bērnu lietas un viss kalpo labi.

Mazs, bet svarīgs #lifehack padoms par visu, ko rakstīšu turmpmāk. Visi šie apģērbi un aksesuāri maksā naudu. Un ne mazu. Tādēļ es šīs lietas vienmēr cenšos iegādāties uz atlaidēm iepriekšējās sezonas beigās. Ok, bērns nebūs ar vistrendīgāko jaunākās aktuālās kolekcijas tērpu, bet toties ar kvalitatīvu apģērba kārtu.

Piemēram, pavasarī dodoties slēpot, daudzi specializētie veikali tur jau izliek uz lielām atlaidēm visu, kas palicis veikalos, lai atbrīvotu telpas vasaras precēm. Lieliska iespēja ar lielām (50% - 70%) atlaidēm iepirkt nākamajai sezonai to, kas būs nepieciešams (piedomājot par izmēru). Rīgā pavasarī, vasarā un pat rudenī uz atlaidēm var iegādāt iepriekšējās ziemas preces. Man parasti ir viens tāds saraksts telefonā, kur uzskaitīts viss, kas vajadzīgs. Un man patīk tā "ārpus" sezonas visu pamazām sagādāt, pamedīt atlaides gan veikalos, gan interneta veikalos un no saraksta izsvītrot sagādāto. 

Apzināti neminēšu nevienu brendu vai firmu, jo nu...man ir savi favorīti, bet tie var nebūt interesanti citiem. Un galvenie, manuprāt, ir konkrēto lietu kvalitātes rādītāji nevis brends. Reklāmas apkārt ir pietiekami daudz, tādēļ uzticies intuīcijai, lasi apģērbu aprakstus un tiem pievienoto informāciju, kā arī pameklē un uzklausi "reviews" (bet, ja sanāk, atceries, ka brendu barterpartneri, kam apģērbu dāvina nav vienīgie, kas dod ticamus reviews) 

Tātad:

* Termo veļa & termo zeķes:  viens no pamatnosacījumiem ērtai dzīvei uz kalna tiešām ir ērta, silta un kvalitatīva termo veļa. Personīgi es bērniem izvēlos sintētisko termo veļu nevis vilnas, jo kustoties, skrienot, slēpojot tā ir daudz ērtāka un manām prasībām atbilstošāka. Termo veļu velku uz plikiem punčiem un kājām (nu, apenes, protams jā!) un kad ir auksts laiks āra (ziemā), tad virs termo veļas uzvelku papildus jaku (ar daļēji augsto kaklu) (arī sintētisko nevis, piemēram, adīto). Man patīk, ka termo veļa ir mazliet tā kā par lielu, nu drusciņ kādu pusizmēru, jo tad krekliņš ir garāks un vēl iet pāri dupsim (papildus siltums) un bikses ir pietiekamā garumā, neraujoties kustībās uz augšu. 

Ja runājam par zeķēm - tiem, kuri slēpo un vispār, es iesaku termo zeķes bērniem, kuras ir līdz ceļiem! JO, tad ir tiešām droši, ka starp apaviem un biksēm un kombinezona nebūs plika kāja, jo, nav noslēpums, bērni kustas ļoti strauji. Plus, garākām zeķēm ir mazāka iespējamība saburkt, veidojot nepatīkamas sajūtas mazajam (un reizēm par tādām nepasakot nemaz mammai). Arī slēpju zābakos garās zeķes ir daudz ērtākas kā īsās, visu iepriekšminēto iemeslu dēļ. Nav nekas riebīgāks, kā slēpju zābaks, kas berzē kāju. 

Termo veļu iesaku izvēlēties tiešām kvalitatīvu (attiecīgi, diemžēl, arī izmaksu ziņā dārgāku), jo to pareizi kopjot, tā kalpos ilgi, vairākus gadus. Kad nederēs vecākiem bērniem, derēs jaunākiem. Slēpošanas brīvdienās termo veļa laikam ir biežāk vilktais apģērbs visā nedēļā. Pat tad jau neesam uz kalna, skuķi ļoti labprāt tusē apkārt šajās drēbēs, jo ir mega ērti. Es jau smejos, ka normālas drēbes bērniem piešķiru tik uz vakariņu laiku. Padomus veļas pirkšanā prasu arī veikala pārdevējiem (vēlams, specializēto veikalu) un daudzās āra un ziemas apģērbu ražotāju mājas lapās ir skaidra informācija, par to, kas jāņem vērā bērnu ģērbjot ziemai un kādas "kārtas" ir svarīgākās. 

Kombinezons: nu, šeit es laikam atkārtošos, sakot ka ir vērts, ja iespējams, ieinvestēt labā un kvalitatīvā āra apģērbā. Jo arī to kopjot, tas kalpos ilgi! Gadiem.Tiešām. Vienīgais ar ko riskē šādi labi kopjot ziemas apģērbu - nebūt aktuālajos trendrīgajos krāsu toņos (jo reti, kad kas cits konkrētiem brendiem mainās), toties ir iespēja, ka bērns dārziņā vai laukumiņā labi atšķirsies, būs pamanāms :). Pērkot ziemas kombinezonu, man ir svarīgi aukstuma izturība (norādīta parasti), mitruma izturība (ņemu maksimālo) un arī tas, lai tas nav pufīgs! Tracina pufīgie kombinezoni, kur sīkie kā kosmonauti izskatās. Tie, protams, ir mīksti un smuki, bet kustībām neērtāki. Katrs bērns ir savādāks, katram sava aukstumizturība, tādēļ, ari tas jāņem vērā. Grētai, piemēram, vienmēr ir karsti, tādēļ, viņas gadijumā starpsezonu kombinezoni vai jakas arī ir svarīgas. Slēpošanai pavasarī viņai nederēs tā jaka, kas ir Latvijas ziemai pie mīnus 20 grādiem. Sanāk investīcija papildus tērpā, bet zinu, ka noderēs māsai. Florencei gan patīk siltumā satuntulēties, tādēļ viņa pilnīgi mierīgi iztika ar ziemas kombi arī pavasarī uz kalna, tik skatījos "cik kārtas" vilkt apakšā. 

To vai atsevišķi jaka plus bikses vai kopējais - tas gan pēc sajūtām. Man maziem bērniem patīk kopējie, jo liekas ērtāk. Bet tādiem no 3 gadi plus, man patīk atsevišķie. Nu, bet tas arī nav tik svarīgi. Kaut gan, es šogad tik pamanīju, ka ir tādi, kas izskatās kā atsevišķi, bet bikses iekšpusē ar rāvēju var piestiprināt pie jakas. Tas ar labs risinājums, jo kustoties ir 0 risks plikai mugurai. 

Uz kalna gan jāatceras - WC apmeklējums ir svarīgs. Parasti sīči to novelk līdz pēdējam, arī ar slēpju zābakiem tas viss process ievelkas, tādēļ jo mazāk kārtu, mazāk piņķeru, jo ātrāk tiks galā pats vai jūs kopā. Tas pats gan attiecināms uz ikdienas sadzīvi dārziņā. 

Apavi: šis ir arī svarīgs jautājums. Mitrumizturīgi, aukstumizturīgi, ērti. Man svarīgi - lai  bērns pats var uzvilkt. Tātad, ne sienami, bet piemēram ar lipekļiem (patīk vismazāk, jo mitrumā reizēm lipekļi zaudē savu funkciju), vai ar gumijām striķu vietā, vai vienkārši ievelkami. Tik gari, lai nav pārāk gari, bet lai kombinezona bikšu gali iet labi pāri (sniegs un ūdens neiet garām). Veikalos pārdevēji parasti labi prot ieteikt, bet es ziemai izvēlos apavus, kuri ir gandrī vienu izmēru lielāki kā vajag, lai var ērti vikt iekšā pareizo zeķi dzīvošanai svaigā gaisā (termo, ne vilnas). Ir, piemēram, apavi, kuros nedrīkst vilkt vilnas zeķes, jo tās bojā iekšā esošo materiālu, liekot tam zaudēt tā funkcijas (siltumizturība). Tas viss ir rakstīts pie apavu "lietošanas pamācības".

Aksesuāri: šī sadaļa man reāli patīk. Jo tev var izpausties un likt bērnam atšķirties! Kreizī muterīte, ne? Bet, īstenībā, uz lielajiem kalniem ir reāli ērti, ja savu bērnu pamani uzreiz. Tātad - nebaidos no spilgtiem toņiem, ķiveres dekoriem, kā arī drošībai - bērna vārds, uzvārds, arī vecāka kontakts redzamā vietā.

Pie aksesuāriem skaitu saules brilles, ķiveres, cimdus kakla šalles, zemkaskas maskas, ķā arī sejas maskas slēpošanai ziemā. Un tad jau sīkumi, bet svarīgi -  aukstumkrēmi & saules aizsargkrēmi & lūpu krāsas dzīvei uz kalna. 

Ķiveres ir obligāts must have bērniem uz kalna, neskatoties uz to vai slēpo, vai brauc ar ragavām! Bez ierunām. Maniem bērniem ar to problēmu nav. Dārziņā un mājās neļauj braukt ar riteni, skrejriteni, skrituļslidām, ja kaskas nav. Tāpat uz kalna, vispirms kaska, tad slēpes. Bet šobrīd ir tik forši - kaskas krāsainas, var izdekorēt un uztaisīt atšķirības zīmes. Es uz meiteņu kaskām uzliku uzlīmes ar bērnu vārdiem. Viegli atrast un atšķirt, ja gadās vienāda ar kādu (skoliņā vai bērnu istabā). Augošam bērnam viena izmēra ķivere der apmēram 3 sezonas (kā kura, bet apmēram). Ja kopta, tad nav problēmu, ka ķivere tiek mantota tālāk. Tādēļ - uz šo investīciju arī var skatīies ilgtermiņā. Jāizvēlas tā ķivere, kura ir ērta mazajam, atceroties, ka aukstā laikā apakšā būs jāvelk cepure (maska), bet siltā laikā var arī bez (forši, ja ķiverei ir ērti, mīksti polsterējumi iekšpusē).

Zem ķiverēm parasto cepuri neuzvilksi. Tādēļ, esmu bērniem sagādājusi "maskas" jeb zeķcepures, ko vilkt zem kaskas. Ērti, silti un praktiski. Nekur nepūš garām, forši notur matus pie vietas, lai tie neliec acīs, kakls nav pliks un ausis siltumā. Neviena mīnusa. Bērni izskatās mazliet kā no drošības dienesta, bet tas feini, manējām meitenēm pašām šīs cepures ļoti patīk.

Ķiveru dekori. Man riktīgi patīk, bet ar tiem arī jāuzmanās. Jāsakatās, lai tie netraucē. Lai nekrīt acīs, lai nav smagi. Bet nu, parasti jau ražotājs to pārdomājis un tādu nav. Grēta, piemēram, šādi šogad pelnīja "punktus" jeb balviņas no opapa par katru labi noslēpoto dienu uz kalna (visas tādas bija). Opis viņu mācija un tāda bija viņu vienošanās. Nedēļas beigās "krāsaina greben" uz ķiveres bija sapelnīta. Sīkums, bet ļoti motivējoši. 

Cimdi! Vēl viens svarīgs "sīkums", jo siltas rokas un ērta lietošana ir labs pamats labai dienai uz kalna. Slēpošanai vislabāk izvēlēties cimdus, kurus piestiprināt pie kombinezona (ar gumijām, piemēram). Var izmantot veco laiku metodi un stiprinājumu uztaisīt pats. Kapēc es par tiem? Jo tad velkot virsū un nost cimdi neriskē pazust. Arī pacēlājos tie paliks pie saimnieka nevis lidos zemē. Pirkstaiņi vai dūraiņi - to, lai slēpotājs izlemj pats. Manas meitenes šogad abas vēl ar dūraiņiem. Grēta pamēģināja pirkstaiņus, bet secināja, ka pārāk ilga uzvilkšana un labāk jūtas ar dūraiņiem. Ja lieto nūjas slēpšanai, tad jāpamēģina, kā ir ar to satveršanu - lai stabili un pareizi var turēt. Vēl, izvēlos cimdus, kuri ir pagarināti plus ar stingru to daļu, ap rokām. Lai sniegs netiek klāt, ja sanāk nokrist. Man pašai šausmīgi tracina, ja sniegs tiek aiz cimdiem...brrr.

Brilles. Iesaku izvēlēties tās saules brilles, kuras bērniem ir ērtākās, jo saule uz kalna ir spilgta un tās tiešām ir ieteicams nēsāt. Varbut ne visu laiku, bet nu tomēr jā. Es uzlieku brilles arī tad, ja mazākā aizmieg. Grētais savukārt slēpojot noteikti likām brilles, jo 1) redzamība labāka, 2) aiztur vēju. Mazās vai lielās - tas pēc izvēles un komforta. 

Sejas maskas. Tas ir labs risinājums, ja slēpo lielā ziemā, aukstumā un vēl ja kaut kas no gaisa nāk! Tad nav jāliek šalle līdz degunam (pieelpojot un padarot to mitru, attiecīgi, kairinot sejas ādu, zodu). Šīs maskas jeb, patiesībā, "zeķcepures", kam vienkārši ir klāt arī daļas, kas nosedz vaigus, zodu un deguna virspusi. Pavasarī reti, kad nepieciešamas, bet ziemā gan. Arī tepat Latvijas kalnos. 

Visos lielajos kalnos var nopirkt (par mazām naudiņām) plastikāta uz rokas liekamu "maciņu" vai var mājās uztaisīt, kur uzrakstīts bērna vārds, uzvārds un vecāku kontakts. Skoliņās šis ir obligāti (paši nodrošina), bet pat ja mazie neiet skoliņās, to iesaku izdarīt. Var arī vecumveco metodi - ar spirta flomīti (kas nenoiet mitrumā (sniegā iekrītot) un neizplūst) uz rokas to uzraksti. Galvenais iemāci un izskaidro bērnam, kas jādara brīdi, kad neredz vecākus vai kur noklīst. Katram sava metode. Es saku, ka iesākumā jāpaliek uz vietas un jākliedz reāli skaļi - mammaaa! (vai tēeeeti). Ārzemēs angliski var. Un tad bērnam pašam ir jāzina, kur uz viņa var atrast vecāka telefona nr. Šis noder arī Pozitivusā, Dziesmu Deju svētkos un citos masu pasākumos. 

Kas attiecas uz aukstum&saules krēmiem. Tos nu gan pēc izvēles, ko kurš grib. No lietošanas vispraktiskākie ir tie, kur krēma tūbiņai klāt ir arī lūpene. Ērti jakas kabatā bezmaz katram braucējam. 

Viss, kas attiecas uz apģērbu un aksesuāriem - vienlīdz noderīga informācija (man tā liekas) gan Latvijas, gan lielo kalnu slēpošanai. 

Inventārs: šeit laikam man nebūs daudz ko stāstīt, jo bērniem visu inventāru (izņemot ķiveres) nomājam. Gan Latvijā, gan ārzemēs. Bērni aug tik ātri, ka izdevīgāk ir nomāt. Grēta, piemēram, šosezon novembrī sāka ar viena izmēra zābakiem, bet nupat uz lielajiem kalniem slēpoja jau ar izmēru lielākiem zābakiem.   

Plus, tas dod iespēju slēpes un zābakus mainīt, pielāgot spējām, vēlmēm un "kalniem". Īsākas, garākas, vieglākas. Parasti paļaujos uz nomas darbiniekiem, ka iedos, to, ko vēlos, pirms tam izstāstot visu, ko vajag par slēpotāju. Galvenais, lai zābaki ir ērti. Uzvelkot tos, lieku izstaigāt apli pa ģērbtuvi, lai zinu, ka viss ērti. Pirmās sezonas Grēta slēpoja bez nūjām, šis gads bija pirmais, kad ar. Viņai tas likās kā pārcelšana nākamajā līmenī, cik priecīga bija par šo divu mazu aksesuāru piešķiršanu. 

* * *

Slēpošanas laikā

Ja ir bijusi kārtīga sagatavošanās, tad slēpošanas laikā vienīgais, par ko jādomā ir pati slēpošana un kalnu izbaudīšana. 

Mūsu gadijumā slēpošanas brīvdienas tiešām mazliet līdzinās sporta nometnei (saprātīgā režīmā). Uz kalna neesam līdz ar pirmā pacēlāja atvēršanu, bet gan normāli no rīta (starp 9 un 10). Tā, lai celšanās bērniem ir "dabīga" nevis ar īpašu modināšanau (un, ja vakarā jau aizgājuši gulēt tā ap 21:00, tad tas ir viegli), lai brokastošana būtu mierīga nevis pa galvu pa kaklu un nokļūšana līdz trasēm nav "skriešanas maratons", kad liekas, ka visu nokavēsi. Vienvārdsakot, no stress! Tiešām, jo nu...brīvdienas tak!

Tie, kuri slēpo, slēpo līdz pusdienām bez īpašām pauzēm (nu, izņemot mani - mammu). Es vēl arvien žonglēju starp bērniem, atslogojot "aukli" (mūsu gadījumā omammas), ļaujot viņām iet izstaigāties vai otra omamma, kura savukārt mīl distanču slēpes. Šogad gan šī žonglēšana bija ļoti maza, jo no rītiem veltīju nedalītu slēpošanas laiku meitenēm abām uz bērnu kalniņa (pārējie slēpotāji jau pa lielajiem kalniem laida), tad mazākā meita palika ar omammu (ragavas, "sniega kastes" spēles, bija arī bērnu dārziņš (pēc pašas vēlmes), pastaigas, kafejnīca utt. utjp.) un es ar Grētu pievienojos pārējiem slēpotājiem. Kopā visi laižam pa kalniem līdz pusdienām un pusdienas ēdam kopā! Foršs, mīļš un neatņemams rituāls, bez kura nevar. 

Arī slēpšanas laikā devu pauzes Grētai, ja prasīja. Bet tā - lieliska atpūta ir laiks pacēlājā!

Florencei vēl patīk gulēt pusdienas laiku, tādēļ to viņa dara vai nu ratos (kurus ar visu silto "maisu" var uz dienu vai uz stundām kalna augšā iznomāt, jo šogad jau ceļojam bez ratiem) vai pēcāk aizmieg "bumbulītī" ar kuru braucam lejā no kalna, un klasiski abas meitenes aizmieg lejpceļā no kalna uz viesnīcu. Atceros, ka Grēta pirmos gadus gulēja gan ragavās, gan vienkārši atpūtas krēslos ārā. Bērniem viss ir viegli un pieņemami, ja šo lietu nesarežģī. 

Kā jau minēju iepriekš, pēc slēpošanas seko baseins. Pirms baseina vēl reizēm paspējam izstaigāties pilsētiņā vai vienkārši paklaiņot apkārt, bet tā - galvenais after ski mērķis ir ūdens atpūta.

Visas dienas uz kalna ir gandrīz vienādas, bet tas nav slikti. Mums patīk un izbaudam to. Bet viens gan. Vienu dienu bērniem dodu brīvu no slēpošanas. Lai atpūšas. Tad arī es paņemu brīvdienu. Tādēļ ir forši, ja pilsētiņā vai slēpošanas vietā ir ko darīt arī tad, ja negribas slēpot. Mūsu gadījumā, pilsētiņā ir feina meža pārgājiena trase, kuras beigās ir liels spēļu laukums. Tas arī ir mūsu lielākais atslodzes dienas mērķis. Izspēlēties, izstaigāties, bet nemainīgi - maksimāli ilgi un daudz svaigā gaisā. Pilsētā, mežā, parkā - vienalga. Galvenais šo dienu nepavadīt iekštelpās, it īpaši ja ārā ir silts un saule. 

Un pēc visa šī - vakars jau klāt! Aperatīvs, vakariņas, galda spēles un miegs! Visiem nāk miegs, tā ka ļoti! 

Es pavisam un galīgi nemaz nevēlos izlikties par ekspertu, jo tāds neesmu, taču visu šo gadu laikā ir sakrājusies šāda tāda pieredze, kas var palīdzēt citiem, kuri šo avantūru tikai uzsāk un vēlas tajā iesaistīt arī bērnus. 

Es pati pirmo reizi uz lielajiem kalniem sāku braukt jau šausmīgi sen (kad bija gadi padsmit laikam) un tieši šie gadi ir palīdzējuši man tagad, kad pašai bērni. Jo mana mazā māsa pirmajā "slēpšanas nometnē" piedalījās apm. 3 gadu vecumā. Ļoti daudz #lifehack un #tipsandtricks esmu aizguvusi tieši no savas mammas, kā viņa toreiz darīja ar mums un tie nenoveco! 

Tiem, kuri ir slēpotāji gadiem un jau ir pieredzes bagāti, šī informācija mazāk svarīga, bet tiem, kuri domā - doties vai nedoties slēpot kopā ar bērniem - varbūt kas noder! 

Ja ir iespējams saorganizēties, tad šis noteikti ir tā vērts! Plānošana un laicīga plānošana ir key words šāda tipa ceļojumiem. Lai visi priecīgi un laimīgi.