Blogā jau esmu likusi recepti ar lēcām (Atklājam lēcas – melnās Beluga lēcas), kuras tika pagatavotas vienkārši novārot tās ūdenī. Šī recepte mazliet atšķiras – lēcas gatavoju tieši tāpat kā risoto un kopumā man pašai šādi gatavotas tās garšo krietni labāk, jo ir sātīgākas un garšā bagātākas.

Sastāvdaļas:

 1 – 2 šalotes sīpoli

1 puravs (baltā daļa)

1 glāze lēcu

Sviests vai olīveļļa

500 ml buljona 

Pārbauda un nomazgā lēcas.

Uzkarsē buljonu un noliek turpat blakus, tuvumā katlam, kur gatavosi lēcas. Sagatavo lielo kasuiņu.

Notīra un sīki sagriež šalotes sīpolus un purava balto daļu. Katliņā lej olīveļu (vai liek sviestu) un kad tā ir uzkarsusi, pievieno sīpolus un puravu. Sautē līdz tie ir caurspīdīgi (nevajag tos cept brūnus). Kad sīpoli un puravi ir gatavi, katlā ber lēcas un apmaisa. Lej 1-2 kausiņus buljona un vāra (uz vidējas) uguns, līdz tas ir “ievārijies” lēcās. Turpina līdz lēcas ir mīkstas (bet to konsistence nav mainījusies, tās nav sagājušas putrā). Jārēķinās ar kādām 20 – 25 minūtēm vismaz.

Atšķirībā no risoto, lēcas nepiedeg pie katla dibena, tādēļ, ja nav iespēja,  nevajag nepārtraukti maisīt. Man, skrienot pakaļ Grētai, tas labi der. Apmaisi, pievieno buljonu un pēc brīža atnāc un izdari to pašu.

Sīpols, puravs, olīveļļa un buljons kopā dod lielisku garšu, tādēļ nekādas papildus garšvielas vairs nepievienoju. Bet to, protams, var darīt.

Mūsu gadījumā lēcas bija kā piedeva zivs filejai. Klasiska kombinācija, kas veca kā pasaule. Pārmaiņas pēc, zivi Grētai cepu nevis krāsnī vai tvaicēju, bet uz pannas uz cepamā papīra (uz plīts, ne krāsnī). Ņamm!

 

Raksta titulbilde no Pinterest.com krājumiem.