Brīžos, kad neēdam

Man jau liekas, ka Baskāju taka nav noslēpums nevienam un lielākā daļa cilvēku zina par Valguma pasauli Smārdē jeb plašāk zināmu kā Baskāju taku.

Bet, ja nu ir vēl kāds, kurš nezina, tad pāris vārdos pastāstīšu.

Pāris km no Tukumua, pie Smārdes ir veseles atpūtas komplekss Valguma pasaule – tajā ir ne tikai liels viesu nams, milzīgas sporta spēļu, pasākumu un izklaides iespējas, bet arī 2 labirinti un gandrīz 3 km gara Baskāju taka.

Dodoties uz turieni mums interese ir par Baskāju taka un bērnu izklaidi. Tā kā Valguma pasaule ir ļoti tuvu mūsu lauku mītnei, tad uz turieni dodamies jau vairākus gadus katru vasaru un pat vairākas reizes vasaras laikā. Lai izstaigātos, lai atpūstos un lai vienkārši ikdienā kāda pārmaiņa būtu.

Baskāju taka ir gandrīz 3 km gara taka (2900 m) cauri mežam, pļavai un gar upi. “Oļi un olīši, laukakmeņi un dzirnakmeņi, sūna, čiekuri, jūrmalas smilts, niedres, šķelda, raupjš priedes stumbrs, māls, veldzējošs upes ūdens… Lietū mērcēta mīksta zālīte, mikla kūdra egļu pavēnī, saulē sasilusi grants…” Tiem, kuri vēlas un pēc iepriekšēja pieraksta ir iespēja pēc garās pastaigas kājas atpūtināt un izbaudīt pēdu peldi ziedu vanniņā un zāļu tējas dzeršanu.

Taka ir staigājama ar kājām un vecākiem ar pavisam maziņajiem jārēķinās, ka ar ratiem izbraukt taku nav iespējams. Jāpadomā par slingiem vai ergosomām. Tāpat arī suņus ņemt līdzi šeit nav atļauts.

Pati savām kājām ļoti braši un principā bez nešanas Grēta taku izstaigāja jau pagājušajā vasarā. Šogad kopā ar diviem tāda paša vecuma puišiem, problēmu vispār nekādu! Viņi ne tikai nostaigāja visu taku, bet ar skriešanu šurpu turpu pieveica visdrīzāk krietni lielāku attālumu! Un bērniem ir interesanti! Iet pa akmentiņiem, pa mazām māla un stikla bumbiņām, pa slapjiem čiekuriem vai dubļu peļķēm. Ja kautkas no tā nepatīk, var droši apiet apkārt. Kopā ejot, arī aukstā upīte neliekas ne auksta, ne slapja un arī  lielais šūpojošais dēlis ir mazāk draudīgs.

Visus labumus, staigājot ar plikām kājām pa dažādām dabiskām virsmām, uzskaitījuši takas veidotāji:

* norūdāmies, stiprinām organisma aizsargspējas,
* liekam asinīm riņķot straujāk, kas tīk arī sirdij,
* uzņemam zemes enerģiju un atdodam lieko,
* stiprinām kāju muskuļus, saites, locītavas,
* mazinām krampjus ikru muskuļos,
* normalizējam asinsspiedienu,
* kliedējam galvassāpes,
* sniedzam atpūtu nogurušām kājām,
* atslābstam, nomierināmies,
* veicinām līdzsvara izjūtas veidošanos, iekšēju stabilitāti – gan fizisku, gan psiholoģisku,
* maigi aktivējot nervu galus, kas ir pēdās, labvēlīgi ietekmējam visu organismu.

Katrā gadijumā, pastaiga pa taku ir jauka, relaksējoša un galva atpūšas ļoti labi! Kājas un pēdas pēc pastaigas ir nogurušas, tiem, kuri nav pieraduši plikām kājām staigāt, pat varētu būt mazliet grūti pēc tam.

Valguma pasaules mājas lapā ir visaptveroša un ļoti bagātīga informācija, gan par pašu atpūtas parku, par labirintiem, par to kā nokļūt, ko tur darīt, cik kas maksā un kas ir pieejams – valgumapasaule.lv.

Ieejas maksa Baskāju takā – 4,00 Eur pieaugušajam, bērniem bez maksas.

Pēc takas izstaigāšanas, var paēst pusdienas turpat viesu nama restorānā, bet ir jānoskaidro laiki un pieejamība pirms tam. Brīvdienās un nedēļas beigās šeit bieži rīko pasākumus, kāzas, sporta spēles, tādēļ ir vērts painteresēties. Takas apmeklētību gan tas reti ietekmē. Reizēm jārēķinas ar milzīgām rindām pie biļetēm un iebraukšanas, kā arī takā var būt daudz cilvēku. Tādēļ mēs parasti izvēlamies nedēļas sākumu, kad apmeklējums ir mazāks.

Saldējumu gan var dabūt vienmēr, turpat pie biļetēm.

Par praktisko pusi – tā kā taka ir 3 km, tad ieteicams līdzi ņemt ūdeni un arī atbilstošu apģērbu. Es gan drusku pēc vācu tūrista izskatījos ar mugursomu, bet man ir jauna taktika kā atbaidīt lietu – nesāt līdz lietusmēteļus! Somā, protams, bija ūdens pudele, vēl var iemest maiņas drēbes (tiem, kuriem “bail” no slapjām drēbēm, tas noderēs. Grēta pēc upes gājiena izvēlējas turpināt ceļu ar slapjiem šortiem.). Noderēja arī mana ātrumā iemestā plāksteru paciņa (ceļa trauma tika gūta gan krietni pirms takas nesadalot draudzību ar asfaltu). Takas vidū neviens neliedz arī atpūsties un iekost, ja ir vēlme. Bet aiz sevis ir jānovāc. Un miskastes te ir daudz. Ja negribi lietot miskasti, tad padomā labi, šeit var iepazīties ar “atkritumu” ilgdzīvotību.

Katrā gadījumā – lieliska pastaiga ģimenēm, draugu kompānijām ar vai bez bērniem un pat romantiskiem pārīšiem.

Visas fotogrāfijas – Martina Kempele.