Stāsts šoreiz nav par tomātmaizi, bet par pašu maizi. Varu tikai teikt, ka šī bija labākā tomātmaize, kas ēsta šajā un, iespējams, arī pagājušajā gadā.

Es uzcepu brioša maizi. Mīksta, pūkaina, viegla un bāc…divi kukulīši pazuda tādā ātrumā, kādā es to, protams, negaidīju.

Skolas laikā briošs bija mans bieds, jo nu…baigi ātri var nesanākt un tā. Ilgus gadus likos mierā un izvēlējos visādas atvieglinātās versijas. Pirms pāris dienām mans kursa biedrs (ļooooti labs pavārs, mans tuvs draugs un Grētas krusttēvs) un ielika storijos klasiski klasisko briošu un es varēju ķerties pie darba. Nebija grūti, tik jārēķinās, ka starp gatavošanu un ēšanu ir viena nakts (visizdevīgāk). Sekoju receptei un viss sanāca.

Sastāvdaļas (apm. 2 klasisku baltmaizes kukulīšu lielums)

333 g augstākā labuma kviešu milti izsijāti (tici man, gramiem ir nozīme!)

300 g sviests istabas temperatūrā (izvēlies LABU un garšīgu, jo nu….sviesta garšu jūt!)

50 g cukurs

8 g sāls

5 veselas olas

10 g svaigais, presētais raugs (vai apm. 2-3 g sausais r.)

Pirms cepšanas:

1 ēdamk.saldais krējums

1 olas dzeltenums

Formām:

1 ēdamkarote cukurs

piciņa sviesta kausēšanai

Miltus, cukuru, raugu, sāli un olas liek lielā bļodā un sāk putot. Es to izdarīju ar rokas blenderi  (īpašas ovācijas pirms 15 gadiem lauku bodē pirktajam bezmarkas blenderim, nenodega!!!!) (maizes mīklas putojamie uzgaļi) un tas prasīja spēku un izturību (savas 10 min vismaz) un ar smalkajiem mikseriem tas būs vieglāk un ātrāk. Taču, tik un tā, savas 10 min kārtīgi maisa mīklu līdz veidojas viendabīga, gluda un staipīga masa.

Pēc tam, pa gabaliņam liec klāt, paralēli turpinot maisīt, mīkstu sviestu (sagriez daudz kubiņos) un miksē visu vēl vismaz 5 - 7 min. Sviestam jāizkūst, mīklai jābūt pilnīgi viendabīgai, bez kunkuļiem un staipīgai. Mīklu pārklāj ar pārtikas plēvi (lai mīkla un plēve būtu cieši kopā) un liec bļodu uz vismaz 8h ledusskapī.

Divas veidnes ietauko ar kausētu sviestu, izsmērē ar otiņu, un izkaisa ar cukuru. Tas cepoties dos skaistu, brūnu ārpusi maizītei. Saldumu gandrīz nejutīs.

Mīklu izņem no ledusskapja. būs sastingusi (jo sviests sacietē) un ar rokām mīcot viegli padosies un izveido smuku mīklas desu. sagriez apm.30 gramu lielos gabaliņos. no katra gabaliņa veido bumbiņu. un liec uzmanīgi veidnē.

Kad tas izdarīts, mīklu apsmērē ar saldajā krējuma sakultu olas dzeltenumu un liec veidnas siltā vieta zem dvielīša, lai vēl rūgst kādu 1,5h-2h. Pēc pieredzes saku, ka normāla ist. temperatūra šim procesam patīk labāk kā ļoti silta vieta (manā gadījumā raudzēšanas atvilkne krāsnī bija mazliet par siltu). Ja ir pārāk silti, rūgst pa strauju reizēm un tad pēc cepšanas var saplakt (TAS nemaina garšu).

Tās testa apaļmaizītes, ko izcepu sākumā,  (es tā daru ar jauniem produktiem, ka mīklu izcepu atsevišķi vispirms) bija raudzētas istabas temp. un sanāca visperfektākās no cepšanas viedokļa.

Procesa bildes:

Pēc 8h ledusskapī Pirms otrās reizes raudzēšanas Pirms cepšanas

TAČU, abi kukulīši bija dievīgi no garšas un šī viennozīmīgi bija labākā maizīte, ko esmu ēdusi pēdējā laikā. Trakākais ir tas, ka nav sajūta, ka vari apēst puskukulīti, jo tik viegla, gaisīga un mīksta, ka nejūti neko. Traki. BET labi.

Mēs ēdām ar svaigo sieru, tomātiem un sāli. Izcili garšo ar sviestu. Vēl labāk ar pastēti. Pavisam labi ar zapti. Ēd kā vēlies. Rīt cepšu atkal.