Ir pagājusi mazliet vairāk kā nedēļa, kopš abām māsām Kalniņām ir sācies vasaras brīvlaiks. Pirmā nedēļa bez braukšanām, skriešanām, dejošanam, dziedāšanām, bērnu ballītēm (kas vairumā bija tieši pavasarī) un dienas plāna, sadalīta pa stundām, minūtēm. 

Un, oh well, šī bija traka nedēļa un vēl jau nekas nav beidzies! 

Tie, kuri pazīst gan Grētu, gan Florenci, zina, ka enerģija jau nu tiešām nav tas, kas viņām trūkst. Tieši tapēc ikdienā viņas ir pietiekami noslogotas, jo būtu galīgi neprātīgi neļaut šo enerģijas lādiņa bumbu nepārvēst kaut kamā labā. Un tam nav nekāda sakara ar manu vēlmi nepavadīt laiku ar bērniem, kā no malas to kāds varētu padomāt. Bērnu dārzs, pulciņi, dejošanas, dziedāšanas un viss, kas no tā izriet ar koncertiem, priekšlasījumiem, dziedājumiem un uzstāšanās reizēm sezonas beigās. Visu to meitenes (lielākoties šobrīd Grēta) dara labprātīgi un viņām patīk. Nu, lielākajā laika daļā, jo breakdown brīži ir visiem. Arī bērniem. Un tad, kad labais prāts nav, tad dodu pauzi bez liekām ceremonijām. 

Un tieši tādu lūzumu viņas abas piedzīvoja šīs mācību sezonas beigās. Visa kā tiešām bija par daudz. Noslēgumu koncerti viens pēc otra un pret kuriem Grēta izturas ar tādu atbildību, ka reizēm pašai grūti, bet kuri tai pat laikā sagādā milzums prieka un lepnuma; apmēram vidēji divas bērnu ballītes dienā, tieši visam pa vidu un kur kādu izlaist neļauj bērna nopietnā attieksme pret šiem notikumiem, pasākums pēc pasākuma, brauciens pēc brauciena....un tas ne tikai meitenēm bija par daudz, bet arī man. Floksis krita pirmais, paķerot līdzi māsu un ...nu, es turējos uz aukstām vīna glāzām siltos vakaros (lai pirmā ar akmeni met tā, kurai tā arī reizi pa reizei nav realitāte)! *

Nolēmu, ka pirmā brīvlaika nedēļa būs veltīta tam, ka nedarīsim pilnīgi neko! Nekādas braukšanas, nekādas iešanas, nekādi pasākumi, tikai mājas, pagalms, jūra un nekas. Bet, jēziņ, es tak biju aizmirsusi, ka arī pie nekā nedarīšanas ir jāpierod! It īpaši bērniem. Man tas nesagādātu nekādas problēmas, bet re, meitenēm tas bija sarežģītāk kā varētu likties. 

Pietika ar vienu pilnu atpūtas dienu, lai meitenēm enerģijas līmenis būtu atpakaļ sākotnējā līmenī, lai sēdēšana uz vietas liktos vairāk kā mokas nevis atalgojums. Viņām, bet ne man :)

Bet, tai pat laikā, meitenēm, piemēram, vajadzēja vairāk kā veselu nedēļu, lai viņu dabīgais iekšējais pulkstenītis nomainītos un celšanās laiks no rīta pārregulētos uz brīvdienu, totālu brīvdienu, režīmu! Aleluja, nu pulkstens strādā relax timing zonā.

Manas meitenes, māsas, ir riktīgi foršas un, patiesībā viņas dienas laikā gana daudz reizes mīļojas, bučojas un kopā spēlējas labprāt, bet, lielākoties, viņas tomēr ir un paliek divi mazi todleri, kurai katrai savs raksturs. No kurām viena ir gana emocionāla princese ar teātra dīvas cienīgām drāmas pauzēm (paldies Tam kungam, ka īsām pauzēm) problēmu risināšanas laikā un otra ir sīks terminators priekšnieka tēlā, kurai neviens šķērslis nav par lielu un stipru, lai nemēģinātu to pārvarēt.

Lai kā viņas mīlētu viena otru, viņām ir drusku atkal jāpierod, ka visa diena non stop tiek pavadīta kopā. Jo pavadīt dienu kopā dārziņā un vakarus mājās ir mazliet savādāk, kā pilnīgi visu dienu, dalot ne tikai mantas un ietekmes zonas, bet arī mammu un viņas pacietību. Jo ikdienas nedēļas nogales un ārpuskārtas brīvdienas ir mazliet ārpus kārtas, jo tad parasti režīms ir pilnīgi cits, šurpu turpu kustībā, un klāt ir arī tētis, kas ļoti maina situāciju. Kamēr viena māsa zina un pat, īstenībā, labi prot spēlēties viena un garlaikoties kvalitatīvi, jo tomēr pusi no savas dzīves ir bijusi vienīgais bērns ģimenē, tikmēr otra meita ir kā maza skudra, kurai vajag baru, lai justos labi. Viņa tak nezina, kā tas ir būt vienai vai spēlēties vienatnē (zina, protams, bet napatīk). Tam tak māsa ir domāta, ne! Un šeit, loģiski, konflikts ir neizbēgams. Pilnīgi saprotams, bet neizbēgams un kaitinošs. 

Lai kā viņas viena otru mīlētu, viņas ir divi bērni, kuriem svarīgi ir izcīnīt savu vietu, izcīnīt tieši to mantu, ko vajag otram, un es, gribēdama, nevaru (jo mantas laukos ir senu senas un liela daļa vēl no manas mazās māsas laikiem) un arī negribu nodrošināt visas mantas dubultā! Un to arī nevajag, tas tikai sarežģītu dzīvi. Lai cik bieži es viņām teiktu, jūs esat māsas, tas sadzīvošanu un pielāgošanos nepadara ātrāku. Es labi zinu, jo arī esmu māsa un gudri runāt ar meitām ir viens, bet kas cits ir atcerēties, kādi strīdi un pat kautiņi man bijuši pašai ar savām māsām. 

Vienvārdsakot, tas viss lai pateiktu, ka tāda strauja režīma maiņa no traukšanās pilnā ātrumā uz stāvēšanu parking režīmā, nepaliek bez sekām. Un vārdu "vasaras brīvlaiks" vietā varētu tikpat labi likt "jebkurš garais brīvlaiks". Sākumā ir grūti, tas prasa daudz nervu un pie tā ir jāpierod. Ir jāatrod jauna dienas kārtība un jauns dienas ritms, pat ja tas ietver sastrukturīzēt nekā nedarīšanu. Bērniem, maniem, un man gribas domāt lielai daļai citu arī, tas ir svarīgi un, galvenais, tas palīdz saglabāt mieru un neiekļut "pusārprāta stadijā"** ne mammai, ne pašiem bērniem. Jo nu katra mamma piekritīs, ka, piemēram, ieplānotais garais pusdienu miegs ir tavs dienas glābiņš, pat ja guļ tikai jaunākais. 

Neskatoties uz mazo trako māju pirmajā nedēļā, es neesmu pat domājusi atteikties no bērnu garajām vasaras brīvdienām. Kamēr vien varēšu to nodrošināt, tikmēr skolas un dārziņa laikā viņām būs tās garās, tās gandrīz 100 dienas brīvas. Jo nu...tā ir bērnība, ne? Garie vasaras brīvlaiki. Garie brīvlaiki, kuriem piestāv gan garlaikošanās, gan aktīva dauzīšanās un blandīšanās pa rajonu. 

Mēs pamazām esam sakārtojušas savu brīvo dienu nekā nedarīšanas ritmu un plānu, kā arī ieplānojušas dažādus braucienus un pasākumus, kas, starp citu, ir laba motivācija saudzēt mammas nervus un pacietību. Kad tas ir izdarīts, tad elpot ir vieglāk un "skaitu lidz 3" ir retāk. 

Bet vispār jau mums iet tiešām labi, dzīve viens vienīgs pinterests un #laukudzīvevasarā ir labākais, ko saviem bērniem brīvdienās varam sniegt! Un viss, ko tikko sarakstiju gan jau, ka nav nekas ne jauns, ne applausu vērts. Tik vien kā parāda, ka esmu mamma parastā, kurai feili tikpat cik izdošanās. 

Lai jaudīga vasara jums visiem un priekā ikvienai mammai, strādājošai vai mājās esošai! 

 

* Alkohols galīgi nav labākā lieta un to jālieto ar prātu un mērenību! Un, NEKAD, ja esi pie stūres. 

** Izteiciens aizņemts no IG, nepieder man.

 

Bildes, kā ierasts, @Liene Pētersone. Tapa citam projektam, bet perfekti atbilstošas situācijai!