Diena, kad ģimenē ienāk kucēns ir liela diena. Mūsu gadījumā, ļoti gaidīta diena, kurai gatavojāmies nopietni un ilgi, it īpaši tādēļ, ka pirmo reizi kucēnu mājās uzņēma bērni jeb mūsu meitas. Viņas nav mazas (gandrīz 8 un 5 gadi), bet līdz šim viņas vienmēr ir dzīvojušas kopā ar suņiem, tikai suņi ģimenē ienāca pirms viņām. Mums ar vīru šis nav pirmais kucēns, man pat ne otrais un trešais, tādēļ, mūsu pēc gatavošanās varētu būt bijusi mazāka, bet bērnu dēļ šim jautājumam piegājām tā, kā to darītu pirmo reizi. Un tā bija pareizā izvēle.
Lasīt vairāk
Ja sākam runāt par nažiem, tad teikšu uzreiz - es ļoti nevēlos runāt par brendiem un zimoliem, kuru naži panāks, ka tavi ēdieni vienmēr izdosies. Un tas - ļoti vienkārša iemesla dēļ. Ir pilnīgi bezjēdzīgi, ja tev mājās ir neass vairākus simtus eiro vērts nazis, tāpat kā visi panākumi būs tavi, ja mājas virtuvē darbosies ar asu nazi vēl no padomju laikiem. Virtuvē vajag asu nazi. ASU. Ar to varētu arī rakstu beigt. Bet mazliet paturpināšu gan.
Lasīt vairāk
Ļoti agrā pavasarī es kādā no saviem ierakstiem minēju, ka man ir bail. Bail par to, kā tas viss (un mēs zinām kas) attīstīsies, kur tas aizvedīs un cik ilgā laikā tik daudz jomu aizies pa pieskari. Toreiz saņēmu neskaitāmus komentārus gan pie ieraksta, gan privāti. lielākoties tie dalījās 2 daļās: vieni, kuri ieteica izbaudīt laiku ar ģimeni un uzskatīt šo visu kā pēkšņī iedotu atvaļinājumu un life is beautiful, saule spid, nāk vasara! Un citi pieturējās pie domas, ka viss tas nebeigies labi. Neviens no šiem ne nepareizs, ne pareizs komentārs un par to pat neiet runa.
Lasīt vairāk
Mana nostāja pret reklāmrakstiem nav noslēpums un visi, kuri mani pazīst, zina, ka es, principiāli, no tiem 99 % gadījumu atsakos. Vienīgie, kuriem esmu piekritusi ir tie, kuru piedāvājumi pie manis atnāk ačgārni. Tāpat kā šoreiz. Saņemot telefona pakalpojumu sniedzēja piedāvājumu par raksta veidošanu par tēmu "bērns un telefons", kā arī par Super G Blast pulksteni, sākumā atteicos, tad pat piekritu bez nosacījumiem. Saldējuma recepte bonusā!
Lasīt vairāk
Šodien, apsēžoties pie šujmašīnas, lai sašūtu mazu dāvaniņu Grētas draudzenei uz dzimšanas dienu, atcerējos vakardienas noklausīto podkāstu, tur runāto un sapratu, to, ko zinu jau kādu laiku....ka es tak esmu tā muterīte, par ko labprāt daudzas citas mammas iesmej un parodē. Es baigi par to nekaunos, es pasmeju līdzi, bet tāda nu es reiz esmu. Atzīstos.
Lasīt vairāk
Kādu laiku atpakaļ IG uzsāku jau mazu ievadu rakstu sērijai, ko labprāt publicētu šeit - blogā. Par to, kā savu darbošanos virtuvē padarīt vieglāku, efektīvāku, raitāku un tīrāku. Izdomāju, ka sākšu ar pašu vienkāršāko, bet tajā pat laikā sarežģītāko. Kā strādāt tā, lai virtuve pēc brīža neizskatītos kā kara lauks. Ziniet, tie populārie skati ar ārprātu virtuvē pēc gatavošanas, ko parasti attēlo filmās un reklāmās. Man pašai patīk strādāt ar domu, ka jebkurā brīdi kāds var atnākt un man patīk, ka ciemiņi redz savāktu māju. Un…ne mazāk svarīgi, visi, kuri liek bildes IG. Ir tak forši, ka var uztaisīt smuku bildi zinot, ka aizkadrā nav trakā māja :) Tātad….
Lasīt vairāk
Runājot par ceļošanu, ne reizi vien esmu dzirdējusi sev veltītu jautājumu: bet, kapēc jūs atkal braucat uz turieni? (šeit var likt, piemēram, Francija, mūsu ģimenes gadījumā). Jūs tak tur jau esat bijuši un vairākas reize pat. Negribas redzēt ko jaunu? Nu, tad lūk, atbildes vietā uzrakstīšu mazliet par to, kapēc mēs kā ģimene diezgan regulāri ceļot uz jau zināmām vietām. Tas nenozīmē, ka neatklājam ko jaunu. Arī to daram, taču šoreiz par to, kapēc nebaidamies atgriezties tur, kur zinām - būs labi.
Lasīt vairāk
Neskatoties uz to, ka meitenes ir pieredzējušas mašīnā braucējas un ļoti daudz ikdienā auto tiek lietos, tik daudz km vienā reizē viņas vel nebija mašīnā braukušas. 2500 km no Rīgas līdz Nicai (Francija). Nav jau nekas ārkārtējs un blakus pieredzējušiem braucējiem/ceļotājiem, tas pat ir maz. Taču, arī šiem km es centos sagatavoties laicīgi un, pats galvenais, nesadomājos, ka tā būs medusmaize 3 dienu garumā.
Lasīt vairāk
Pavisam parasta ikdienas ainiņa no dzīves mājās. Meitenes no rīta ģērbjas un tā kā ir brīvlaiks, tad gan apģērba izvēle, gan tikšana galā ar visu, kas ar to saistīts, ir atstāta pilnīgi viņu pašu ziņā. Sākot no tik svarīgajām apenenēm (kuru izvēles svarīguma pakāpe līdzinās pareizā vadiņa pārgriešanai detonējot sprāgstvielu, jo nu rozā ar sirsniņām vai rozā ar pumpiņām, paši saprotat, it’s a crucial choice!) un beidzot ar aksesurāiem. Viena ģimene, divas māsas, vieni vecāki, vienāda audzināšana abām un pilnīgi citāda situācijas uztvere. Protams, viss jau vel var un, protams, arī mainīsies, un bērni aug, bet, tomēr, šī sīkumainā situācija parādija diezgan krasu atšķirība divu bērnu domāšanā.
Lasīt vairāk
PEP mammu kursu ietvaros, lasu papildus literatūru. Nu, kā jau tas skolā pienākas. Šobrīd lasu Frederika Leboijē grāmatu "Piedzimt bez vardarbības". Lai gan šī grāmata nav bieza, teksta patiesībā arī nav tik daudz, tā nelasās tik raiti kā biju iecerējusi. Pretēji tam kā biju domājusi, uzdotais mājas darbs saistībā ar šo grāmatu, nav tas, kas kavē vai, pareizāk sakot, palēlina lasīšanu. Lasot grāmatu es visu laiku aizpeldu domās par tēmu, cik ļoti veids kā bērniņš ienācis pasaulē jeb dzemdības ietekmē to, kāds viņš vēlāk aug? Kāds ir viņa raksturs, temperaments, emocionālā "stiprība", rīcība dažādās situācijās.
Lasīt vairāk
3846
116
