Kad ģimenē ienāk kucēns
Diena, kad ģimenē ienāk kucēns ir liela diena. Mūsu gadījumā, ļoti gaidīta diena, kurai gatavojāmies nopietni un ilgi, it īpaši tādēļ, ka pirmo reizi kucēnu mājās uzņēma bērni jeb mūsu meitas. Viņas nav mazas (gandrīz 8 un 5 gadi), bet līdz šim viņas vienmēr ir dzīvojušas kopā ar suņiem, tikai suņi ģimenē ienāca pirms viņām. Mums ar vīru šis nav pirmais kucēns, man pat ne otrais un trešais, tādēļ, mūsu pēc gatavošanās varētu būt bijusi mazāka, bet bērnu dēļ šim jautājumam piegājām tā, kā to darītu pirmo reizi. Un tā bija pareizā izvēle.
3845
116
DIY - izšūšana
Izšūšana ir mans hobijs, kas man, plus mīnus mazas pauzes, bijis līdzās kopš sākumskolas, kad man to vecmāmiņa iemācija. Skolas laikā, protams, mazliet slēpu, ka darbmācības stundas man patīk (jo stilīgāk bija, ka riebjas), jo vienīgais, kas darbmācībā neapatika bija zeķes adīšana! Viss pārejais - ļoti! Laika gaitā izšūšana kļuva retāka, līdz uzradās Pinterests. Tas "paķēra" to sajūtu, ka atkal vajag un gribas.
Naži tavā virtuvē
Ja sākam runāt par nažiem, tad teikšu uzreiz - es ļoti nevēlos runāt par brendiem un zimoliem, kuru naži panāks, ka tavi ēdieni vienmēr izdosies. Un tas - ļoti vienkārša iemesla dēļ. Ir pilnīgi bezjēdzīgi, ja tev mājās ir neass vairākus simtus eiro vērts nazis, tāpat kā visi panākumi būs tavi, ja mājas virtuvē darbosies ar asu nazi vēl no padomju laikiem. Virtuvē vajag asu nazi. ASU. Ar to varētu arī rakstu beigt. Bet mazliet paturpināšu gan.
Baigais haoss vol.2 jeb bailes
Ļoti agrā pavasarī es kādā no saviem ierakstiem minēju, ka man ir bail. Bail par to, kā tas viss (un mēs zinām kas) attīstīsies, kur tas aizvedīs un cik ilgā laikā tik daudz jomu aizies pa pieskari. Toreiz saņēmu neskaitāmus komentārus gan pie ieraksta, gan privāti. lielākoties tie dalījās 2 daļās: vieni, kuri ieteica izbaudīt laiku ar ģimeni un uzskatīt šo visu kā pēkšņī iedotu atvaļinājumu un life is beautiful, saule spid, nāk vasara! Un citi pieturējās pie domas, ka viss tas nebeigies labi. Neviens no šiem ne nepareizs, ne pareizs komentārs un par to pat neiet runa.
Pirmklasnieks un telefons. Jā vai nē?
Mana nostāja pret reklāmrakstiem nav noslēpums un visi, kuri mani pazīst, zina, ka es, principiāli, no tiem 99 % gadījumu atsakos. Vienīgie, kuriem esmu piekritusi ir tie, kuru piedāvājumi pie manis atnāk ačgārni. Tāpat kā šoreiz. Saņemot telefona pakalpojumu sniedzēja piedāvājumu par raksta veidošanu par tēmu "bērns un telefons", kā arī par Super G Blast pulksteni, sākumā atteicos, tad pat piekritu bez nosacījumiem. Saldējuma recepte bonusā!
